Your browser version is outdated. We recommend that you update your browser to the latest version.

 

    "Motokurjers" piedāvā nogādās Jūsu kurjerpasta sūtījumu, pēc viena no mūsu pakalpojuma veidiem: Cenas & Pakalpojumi

Kurjerpasta sūtījumi no mazas aploksnes, beidzot ar svarīgiem dokumentiem, ziediem, pārsteiguma dāvanām utt. no rokas rokā.

Ja ir nepieciešams, smagiem un lieliem sūtījumiem, varam izmantot transporta pakalpojumus.

 

Papildus iespējas:

Interneta veikaliem. Kurjers nogādās jūsu klienta mantu tieši viņam rokās.

Reklāmas firmām. Kurjers izplatīs Jūsu reklāmas bukletus, skrejlapas, suvenīrus, dāvanas un citus reklāmas materiālus.

Lieliem uzņēmumiem un bankām, kur kurjerpasts ir ikdienas rutīna piedāvājam izīrēt kurjeru uz laiku. Kurjers nogādās ātri un precīzi jūsu vēstules (kurjerpastu) no rokas rokā. Pakalpojuma cena 20euro/stundā + PVN

 Ar sadarbības partneriem vienosimies par īpašām cenām.

Visiem kurjera pakalpojumiem tiek garantēta 100% konfidencialitāte!

 

Mūsu moto:

"Ar atbildības sajūtu par padarīto darbu!"

 

Tālrunis, lai izsauktu kurjeru 2 999 4895.

 

Lirika:

    Reiz kādā zemē dzīvoja divi priekšnieki. Abi domāja, ka vislabāk ir, ja viss ir savs. Arī savus sūtījumus viņi vienmēr piegādāja paši. Kad kārtējo reizi kāds darbinieks ieradās pie priekšnieka un lūdza mašīnu, lai aizvestu kādu nieku nezin kur, pirmais priekšnieks paburkšķēja, padusmojās, iedeva mašīnu un norima - līdz nākamajai reizei. Bet otrs reiz teica: „Viss, pietiek!” un zvanīja uz tālruņa numuru 29994895, kas jau kādu laiku bija viņa acu priekšā, uzdrukāts uz vizītkartes, kuru viņam iedeva kāds motokurjers.

 

Pasakas autors Arvis no www.fotokubs.lv

 

Mazliet vēstures

 

Sakaru līdzekļu izvēli (tai skaitā kurjerpasta) vienmēr noteica valsts ģeogrāfiskais stāvoklis, kultūras un tehnoloģijas attīstības līmenis.

 

    Lai gan Amerikas Inku impērijas veidošanās un pastāvēšanas laiks sakrīt ar Eiropas viduslaiku periodu, kultūras un ekonomikas līmeņa aspektā tā uzskatāma par antīkās pasaules lielvalsti un pielīdzināma senajai Ēģiptei, Persijai, un Asīrijai. Tomēr sakaru dienesta attīstības ziņā inku impērija atradās pat zemākā līmenī nekā Ēģipte vai Persija.

    Inki rīkojumus izsūtīja ar skrējēju palīdzību, tāpat ar speciālu skrējēju - ziņnešu (kurjeru) palīdzību viņš saņēma informāciju par stāvokli valsts provincēs un pilsētās.

Ne zirgus, ne kamieļus, ne ēzeļus, ne ziloņus Amerikas indiāņi nepazina, tāpēc gan kravu, gan ziņu izplatīšanas galvenais līdzeklis bija cilvēks. 

    Pat pieņemot, ka Inku valsts ziņnešu skriešanas ātrums līdzinās mūsdienu pasaules rekordistu ātrumam sniegumam (1500 m - 3,5 min, 5000 m - 13 minūtēs) 100 km attālumu inku ziņneši stafetes skrējienā spētu paveikt tikai 3,8 vai 4,3 stundās (atkarībā no stafetes rakstura). Kalnainos apvidos šis rādītājs būtu vismaz trīskāršojies, un tātad 100 km distanci viņi veiktu apmēram 13 stundās. Ja ziņojums tiktu sūtīts inku izgudrotajā Kipu raksta (mezglu raksta) formātā, tā nodošana pa stafeti īpašu laika aizkavi neradītu. Pavisam cita aina veidotos, ja ziņojums būtu mutiski nododama informācija. Šajā gadījumā samazinātos nodošanas ātrums un būtu apdraudēta precizitāte. 

    Īpaši aktuāla informācijas precizitāte bija austrumu valdnieku sakaru līnijās, kuras veidoja speciālu kliedzēju ķēdes, t. i., noteiktā attālumā izvietotu ziņnešu ķēde, kuri valdnieka pavēles vārdus izkliedza kaimiņam. Tā kā skaņas izplatības ātrums gaisā ir apmēram 340 m sekundē, tad šāda sakaru līnija darbojas ar ļoti lielu ātrumu, kuru pazemina vienīgi vārdu reproducēšanas ātrums un nepieciešamo reprodukciju skaits. Ja attālums starp ziņnešiem būtu 50 m, tad uz 100 km viņu būtu 2000. Rēķinot viena vārda reprodukcijas caurmēra laiku vienu sekundi, dabūsim informācijas aizkavējumu par 2000 s. Šim aizkaves laikam vēl jāpieskaita apmēram 300 s, kas nepieciešamas, lai skaņa noskrietu 100 km, tātad šahinšaha (ķēniņu ķēniņa) pavēles pirmais vārds līdz 100 km attālajam adresātam nonāktu pēc 2300 s jeb 38,3 minūtēm. Tas ir milzīgs ieguvums, ja salīdzinām ar 4,3 stundām (13 stundām) inku valstī.

    Viegli tomēr saprast, ka informācijas izkropļojuma briesmas šādā sakaru sistēmā bija ļoti lielas, turklāt pašas sistēmas uzturēšanas izmaksas bija ļoti augstas. Tāpēc šādas sakaru sistēmas pastāvēšanas mūžs nebija ilgs.

    Senajā Ēģiptē faraona ziņneši varēja izmantot gan jātniekus, gan ātrlaivas, jo ēģiptiešu dzīve lielā mērā koncentrējās Nīlas upes krastos.

Jātnieku izmantošana ziņojumu nogādē bija solis uz priekšu sakaru dienesta attīstībā, jo zirgu skriešanas ātrums garākās distancēs būtiski pārsniedza cilvēka ātrumu.

    No vēstures zināms, ka grieķu ziņnesis no Maratonas kaujas lauka līdz Atēnām skrēja bez apstājas un saļima bez dzīvības, kad izteica vārdus par grieķu uzvaru pār persiešu karaspēku (490. g. p.m.ē.). Šo distanci (42,195 km) jātnieks noauļotu pusotrā stundā (rekords 1984. gada olimpiskajās spēles šajā distancē bija 2 stundas 8 minūtes un 5 sekundes).Tātad jātnieku-kurjeru pārākums šeit būtu acīmredzams.

    Tā kā ēģiptiešu rakstu māksla ap 2000. gadu p.m.ē. bija labi attīstīta, tad faraonu pavēļu precizitāte nebija atkarīga no ziņnešu attapības un atmiņas kvalitātes; tiem atlika vienīgi nodot adresātam vai stafetes loceklim papirusa vīstokli ar valdnieka dekrētu.

     Lai gan laivu kustības ātrums atpaliek no skrējēju un jātnieku ātruma, tam ir savi plusi, ja runājam par braucienu pa straumi: tas ir samērā lēts un pietiekami ātrs attiecībā uz garām distancēm. Protams, faraona ziņnešu ātrlaivas diez vai šāvās ar akadēmiskā astotnieka ātrumu (apmēram 20 km stundā), bet arī jātnieki pa lieliskajiem Ēģiptes ceļiem diez vai spēja stundām ilgi auļot ar šādu ātrumu. Mums nav precīzu ziņu, bet par samērā ticamu varam uzskatīt ziņnešu ātrlaivas ātrumu 12 km stundā - Nīlas tecējuma virzienā.

    Regulāru sakaru dienestu senajā Romā izveidoja imperators Augusts (62. g. p.m.ē. - 14. g. m.ē.). Viņa pēcteči to pilnveidoja un padarīja par labi funkcionējošu zirgu pasta sistēmu. Zirgu (austrumu zemēs arī kamieļu) dominējošā loma sakaru sistēmās pastāvēja daudzus gadsimtus. Informācijas nogādāšanas ātruma ziņā tam konkurenta nebija līdz pat 18. gadsimta beigām mūsu ērā, protams, runājot par sakariem uz cietzemes.

    Arī Livonijas ordeņa pārvaldes sistēmā ziņu un rīkojumu izplatīšana balstījās uz jātnieku-kurjeru dienestu, kuru pārzināja speciāli vēstuļu maršali. Kurzemes hercogi uzturēja speciālu pasta staciju tīklu, kas savienoja Jelgavu ar Klaipēdu. Tā pamats bija zirgu maiņas stacijas ar īpaši atalgotiem zirgu puišiem.



Profesors Aivars LORENCS